Detalizēts darbības principa un dispersantu atlases metodes skaidrojums

Detalizēts dispersantu darbības principa un izvēles metodes skaidrojums
Kas ir dispergants - virsmaktīvā viela, kas var stabilizēt cieto daļiņu izkliedi cietā-šķidrā suspensijā vidē, tiek saukta par disperģētāju.
Dispersantu darbības princips - dispersija ir process, kurā vienmērīgi tiek sadalītas cietās daļiņas dispersijā, kurai ir noteikta stabilitātes pakāpe.
Galvenokārt izpaužas:
1. Adsorbēts uz cieto daļiņu virsmas, padarot kondensēto cieto daļiņu virsmu viegli mitrināmu.
2. Polimēra tipa dispersants veido adsorbcijas slāni uz cieto daļiņu virsmas, palielinot cieto daļiņu virsmas lādiņu un pastiprinot reakcijas spēku starp daļiņām, kas veido trīsdimensiju šķēršļus.
3. Cieto daļiņu virsma veido bimolekulāru slāņa struktūru, un ārējā disperģētāja polārajam galam ir spēcīga afinitāte ar ūdeni, palielinot cieto daļiņu mitrināšanas pakāpi ar ūdeni. Cietās daļiņas attālinās viena no otras elektrostatiskās atgrūšanās dēļ. 4. Padariet sistēmu viendabīgu, uzlabojiet suspensijas veiktspēju un neizgulsnējas, padarot visas sistēmas fizikālās un ķīmiskās īpašības vienādas.
Kā minēts iepriekš, dispersantu izmantošana var stabili izkliedēt cietās daļiņas šķidrumos.
Dispersantu izkliedes mehānisms
viens
Divkāršā slāņa princips - Ūdens-pārklājumos izmantotajiem disperģētājiem ir jābūt ūdenī-šķīstošiem un selektīvi adsorbētiem uz pulvera un ūdens saskarnes. Pašlaik plaši izmantotais veids ir anjons, kas jonizējas ūdenī, veidojot anjonus un kam ir noteikta virsmas aktivitāte, kas adsorbējas uz pulveru virsmas. Pēc tam, kad pulvera daļiņu virsma adsorbē disperģētājus, veidojas dubults elektrības slānis, un uz daļiņu virsmas cieši adsorbējas anjoni, kas pazīstami kā virsmas joni. Jonus ar pretēju lādiņu vidē sauc par pretjoniem. Tos adsorbē virsmas joni, izmantojot elektrostatisko adsorbciju, un daži pretjoni ir cieši saistīti ar daļiņām un virsmas joniem, kurus sauc par saistītajiem pretjoniem. Tie kļūst par kustīgu veselumu vidē, nesot negatīvus lādiņus, savukārt cita pretjonu daļa tos ieskauj, veidojot difūzijas slāni, ko sauc par brīvajiem pretjoniem. Tas veido dubultu slāni starp virsmas joniem un pretjoniem.